Baznīcas vēsture

Savas laicīgās dzīves laikā uz zemes Jēzus Kristus aicināja 12 apustuļus, piešķīra viņiem priesterību un dibināja savu Baznīcu. Pēc savas nāves un augšāmcelšanās Kristus turpināja vadīt savu Baznīcu caur atklāsmēm, kas tika dotas viņa izraudzītajiem kalpiem. Kristieši tika vajāti, un daudzi no Jēzus Kristus sekotājiem tika nogalināti vai novērsās, kā rezultātā tika zaudētas atklāsmes atslēgas, kas aizsāka lielo atkrišanu (2. Tesaloniķiešiem 2:1-3). Pirms nepilniem diviem gadsimtiem Dievs atjaunoja Jēzus Kristus Baznīcu uz zemes caur pravieti Džozefu Smitu.

1820. gada pavasarī Džozefs Smits griezās lūgšanā pie Dieva, lai uzzinātu, kurai no Baznīcām viņam jāpievienojas. Šai lūgšanai sekoja vairākas Debesu vīzijas, caur kurām Džozefs Smits tika aicināts būt par pravieti un atjaunot Jēzus Kristus Baznīcu uz zemes. 1823. gadā Džozefam Smitam parādījās eņģelis Moronijs un pavēstīja viņam par netālu zemē noglabātajām zelta plāksnēm, uz kurām iegravēti senas Amerikas kontinentā dzīvojušas tautas pieraksti. Dž. Smits ieguva minētos pierakstus un ar Dieva spēku tos pārtulkoja angļu valodā. Šajā laikā Džozefs Smits saņēma priesterību – pilnvaras rīkoties Dieva vārdā un izpildīt evaņģēlija rituālus. Senie pieraksti tika publicēti 1830. gadā ar nosaukumu Mormona Grāmata. Grāmatas nosaukuma iespaidā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas piekritējus tautā dažkārt dēvē par mormoņiem. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca tika dibināta 1830. gada 6. aprīlī Faijetē, Ņujorkas pavalstī ASV.

Atjaunotās Baznīcas pravietis un divpadsmit apustuļi turpina saņemt atklāsmes no Dieva. Baznīcas pirmsākumos tās sekotāji sastapās ar nežēlīgām vajāšanām, līdz 1847. gadā Baznīcas locekļi ieradās tajā laikā neapdzīvotā reģionā - Lielā Sāls ezera ielejā, tagadējā Jūtas štatā, kur joprojām atrodas Baznīcas galvenā mītne.