Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir pārliecināta par cilvēka dzīves svētumu, un tādēļ ir pret eitanāziju. Eitanāzija tiek definēta kā cilvēka, kas cieš no nedziedināmas slimības, tīša pakļaušana nāvei. Šāda, tīša rīcība cilvēku uzreiz noved līdz nāvei caur pašnāvību, ko otrs cilvēks palīdz īstenot. Dzīvības pārtraukšana šādā veidā ir Dieva baušļu pārkāpšana.
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca neuzskata, ka ļaušana cilvēkam nomirt dabīgā nāvē, atvienojot pacientu no sistēmas, kas mākslīgi uztur viņa dzīvību, ilgstošas slimības gadījumos, atbilst eitanāzijas definīcijai. Kad miršana no šādas slimības vai nelaimes gadījuma kļūs nenovēršama, uz to jāraugās kā uz svētību un mūžīgās esamības mērķtiecīgu daļu. Baznīcas locekļiem nevajadzētu just pienākumu paildzināt mirstīgo dzīvi nesaprātīgos veidos. Vislabāk šādi lēmumi ģimenes locekļiem būtu jāpieņem, saņemot gudru un kompetentu mediķu padomu un tiecoties pēc dievišķas vadības caur gavēšanu un lūgšanu.