Liecinot par Dieva mūžīgajiem nodomiem, pravietis Lehijs mācīja: „Cilvēki ir, lai viņi varētu gūt prieku” (2. Nef. 2:15, 25).

Debesu Tēvs vēlas, lai mēs atrastu patiesu, paliekošu laimi. Mūsu laime ir mērķis visām svētībām, ko Viņš mums dod,---evaņģēlija mācības, baušļi, priesterības priekšraksti, ģimenes attiecības, pravieši, tempļi, radības skaistums un pat iespēja pieredzēt likstas. Viņa ieceri mūsu glābšanai bieži dēvē par „diženo laimes ieceri” (Al. 42:8). Viņš sūtīja Savu mīļoto Dēlu, lai veiktu Izpirkšanu, tā ka mēs varam būt laimīgi šajā dzīvē un saņemt prieka pilnību mūžībās.

Daudzi cilvēki mēģina rast laimi un piepildījumu darbībās, kas ir pret Tā Kunga baušļiem. Ignorējot Dieva ieceri, kas ir domāta tiem, tie noraida vienīgo patiesās laimes avotu. Tie padodas velnam, kurš „tiecas, lai visi cilvēki varētu būt nelaimīgi līdzīgi viņam pašam” (2. Nef. 2:27). Galu galā tie mācās, ka patiess ir Almas brīdinājums savam dēlam Koriantonam: „Bezdievība nekad nav bijusi laime” (Al. 41:10).

Citi šajā dzīvē tiecas vienīgi pēc izpriecām. Būdami ar šo, kā savu galveno mērķi, tie ļauj laicīgām izpriecām sevi novirzīt no paliekošas laimes. Tie sev laupa garīgas izaugsmes, kalpošanas un smaga darba paliekošo prieku.

Kad jūs tiecaties būt laimīgi, atcerieties, ka vienīgais ceļš uz patiesu laimi ir dzīvot pēc evaņģēlija. Jūs atradīsit mierpilnu, mūžīgu laimi, ja jūs cenšaties turēt baušļus, lūdzat pēc spēka, nožēlojat savus grēkus, piedalāties vērtīgos pasākumos un sniedzat derīgu kalpošanu. Jūs iemācīsities justies laimīgi tajos ietvaros, ko noteicis mīlošs Debesu Tēvs.

Jūsu laime var būt lipīga. Kad citi jūs vēros, tie var vēlēties uzzināt jūsu prieka avotu. Tie arī var pieredzēt laimi, kas rodama, dzīvojot pēc Jēzus Kristus evaņģēlija.

Papildu norādes: Psm. 35:9; 2. Nef. 5:27; Mos. 2:41; 3. Nef. 17:18--20; 4. Nef. 1:15--16;
M&D 18:10--16