Izlaist galveno navigāciju

Ticība — pirmais evaņģēlija princips

/

„Mēs ticam, ka evaņģēlija vadošie principi un priekšraksti ir: pirmais — ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum; otrais — grēku nožēlošana; trešais — kristīšana, iegremdējot ūdenī, grēku piedošanai; ceturtais — roku uzlikšana Svētā Gara dāvināšanai.”Jau kopš Sākumskolas laikiem mēs cenšamies iegaumēt šo ticības apliecinājumu.Izpratne par principiem ir nepieciešama, lai cilvēks varētu izpildīt priekšrakstus, un šie principi turpina veicināt mūsu garīgo pilnveidi vēl ilgi pēc tam, kad priekšraksti izpildīti.Tie kalpo par pamatu mūsu ceļam, lai atgrieztos Dieva klātbūtnē.Lai gan priekšrakstiem ir izšķiroša loma, bez izpratnes par ticības un grēku nožēlas principu un to pielietošanas priekšrakstu spēks mūsu dzīvē neīstenotos.Priekšraksti paver mums iespējas, kas īstenojas tikai pēc tam, kad esam piemērojuši dzīvē principus, kuri ļauj iegūt apsolītās svētības (piemēram, Svētā Gara saņemšana dāvā mums iespēju uz pastāvīgu Svētā Gara klātbūtni, bet mums tas ir laika gaitā jānopelna).

Kas ir ticība?„Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” (Ebrejiem 11:1.)Reiz mēs visi dzīvojām Debesu Tēva klātbūtnē, taču pēc kāda laika mēs piekritām iesaistīties Glābēja iecerē, nolemjot nākt pasaulē, lai tiktu pārbaudīti.Mēs pametām savas ērtās debesu mājas, lai pārliecinātos par to, vai atsauksimies savas sirds vēlmei — iepazīt Dievu.Miesīgais cilvēks mūsos ļauj mums tikt pārbaudītiem, lai redzētu, vai mūsu fiziskās tieksmes nenomāks mūsu garīgās vēlmes, taču mēs visi esam svētīti ar Kristus gaismu, kas skar mūsu dzīvi un iekveldina mūsos vēlmi — iepazīt savu dievišķo dabu.Ticība ir Dieva dāvana, kas ļauj mums iegūt tīkamu „pārliecību” par to, ko nav iespējams zinātniski pierādīt.Tieši ticības spēks ļauj mums kļūt par kaut ko vairāk, nekā mēs spētu bez tā — paši saviem spēkiem.Ticība ļauj mums spert soļus tumsā, vadoties tikai pēc nelielas ticības gaismiņas.Iespējams, mēs neizprotam katru savu ticības soli, taču mēs esam pārliecināti, ka ceļš būs iezīmēts tā, lai mēs varētu tam sekot.

Pāvils turpina, sakot, ka „bez ticības nevar [Viņam izpatikt, jo] tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un Viņš tiem, kas Viņu [uzcītīgi] meklē, atmaksā” (Ebrejiem 11:6).Turpinot šo domu, pravietis Džozefs Smits piebilst, ka Dievība ir tas pamats, uz kā „balstās ticība, kas dāvā dzīvību un glābšanu”.Šāda ticība ir vērsta uz Kristu un balstās izpratnē par Viņa īstenoto Izpirkšanu.„Lai ikviena saprātīga un inteliģenta būtne varētu īstenot ticību Dievam, iemantojot dzīvību un glābšanu,” teic pravietis, „ir nepieciešamas trīs lietas.”Saskaņā ar viņa teikto, tās ir: 1) „doma par to, ka Viņš patiesi eksistē”; 2) „pareiza izpratne par Viņa raksturu, Viņa pilnību un Viņa īpašībām”; 3) „patiesa pārliecība par to, ka cilvēks dzīvo savu dzīvi saskaņā ar Viņa gribu” (Lectures on Faith, 33. lpp.).Pravietis Džozefs Smits nesaka, ka ticība bez šīm trim mācībām nevarētu eksistēt; viņš saka vien to, ka bez īstenas ticības nav iespējama „dzīvības un glābšanas iemantošana”.Zemnieks iesēj sēklu, jo viņam ir ticība tam, ka tā izaugs.Mēs vakaros dodamies gulēt, ticot, ka no rīta piecelsimies un sāksim jaunu dienu.Taču ticība Jēzum Kristum palīdz mums iemantot glābšanu.

Papētīsim vēl vienu pantu, kas palīdz mums izprast ticības principu.Moronijs sludina: „Es gribu parādīt pasaulei, ka ticība ir tas, uz ko tiek cerēts un kas nav redzams; tādēļ neapstrīdiet tāpēc, ka jūs neredzat, jo jūs nesaņemsit liecību, līdz jūsu ticība nebūs pārbaudīta.” (Etera 12:6.) Ticība ne vien palīdz mums ar cerību doties uz priekšu, sastopoties ar grūtībām, bet arī dāvā tīkamu pārliecību par to, ka mūsu ceļi ir pareizi un ka dzidrinātāja uguns palīdzēs mums attīrīt savu dvēseli.Pārbaudījumi, ar kuriem savā dzīves gājumā saskaras citi cilvēki, ir diezgan viegli izprotami, jo mēs redzam visu stāstu — no sākuma līdz beigām, taču tad, kad ar tiem saskaramies savā pašu dzīvē, mēs izturamies citādi.Ir tik viegli vaicāt: „Kādēļ tā notiek ar mani, Kungs?”Elders Nīls A. Maksvels to izsaka šādiem vārdiem:

„Tādēļ, kā gan mēs visi varam sagaidīt, ka savā naivumā varēsim viegli slīdēt pa dzīvi, sakot: „Kungs, dāvā man pieredzi, bet ne bēdas, ciešanas, sāpes, pretestību, nodevību un noteikti ne pamestību.Pasargā mani, Kungs, no visas tās pieredzes, kas padarīja Tevi par to, kas Tu esi!Un pēc tam ļauj man nākt un mājot ar Tevi, visā pilnībā daloties Tavā priekā!””(Neal A. Maxwell, Ensign, 1991. g. maijs.)

Vienā un tajā pašā laikā kāds zemnieks, iespējams, lūdz pēc lietus, kamēr cits, nopļāvis sienu un izlicis to kaltēšanai, lūdz pēc pāris sausām dienām.Mūsu dzīvē ir papilnam lietainu un sausu dienu.Taču dažkārt mēs domājam, ka mēs esam tie, kam vajadzētu noteikt, kad tieši pār mūsu ganībām nolīs lietus.Ticība ļauj mums mācīties, lai mēs varētu nevis atsaukties sindromam: „Kādēļ es?”, bet pavaicāt: „Kungs, ko Tu vēlētos, lai es mācos no šīs pieredzes?”

Centīsimies iedegt savā dzīvē ticības uguni un pievērsties tām svētībām, ko Tas Kungs mums dāvā, kad mēs rīkojamies ticībā, kas mums dota!

PHOTO NAME:2016. gada februāris, elders Džeimss B. Martino — AER prezidija pirmais padomnieks.