Romas templis tiek atvērts publiskai apskatei

     Celtnes dizains ir veidots, iedvesmojoties no Itālijas senās arhitektūras

    Romas templis tiek atvērts publiskai apskatei

    Šomēnes, pēc vairākiem būvniecības gadiem, publiskai apskatei tiks atvērts Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Romas templis, kurš būs 162. darbībā esošais templis visā pasaulē. „Tas ir skaists,” teic elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma, kurš kalpo par Tempļa un ģimenes vēstures departamenta priekšsēdētāju, „tas ir uzcelts lietpratīgi, meistarīgi un nevainojami.”

    Pirmais pēdējo dienu svēto templis Itālijā būs pieejams publiskai apskatei, sākot ar šī gada 28. janvāri līdz pat šī gada 19. februārim, izņemot svētdienas.

    Jaunais templis atrodas Romas ziemeļaustrumos, līdzās Lačinkvina Bufalota ciematam. Projektējot šo templi, arhitekti ir iedvesmojušies no senās Romas arhitektūras. Templis ir celts no Bianco Sardo granīta.

    Dizains

    „Šo templi bija jāuzceļ tā, lai ikviens, kurš to ierauga, justu, ka viņš atrodas Itālijā,” teic arhitekts Nils Valentiners, „cilvēkiem vajadzētu to sajust, redzot tempļa materiālus, dizainu un ieskaujošo teritoriju.” Valentiners stāsta, ka tempļa dizains ir veidots, iedvesmojoties no Romas Katoļu baznīcas San Carlino katedrāles, kas atrodas Romā. „Tādēļ šeit ir šie izliektie griesti, izliektās sienas, kā arī īpašie kolonāžu un kolonnu veidojumi. Un tas viss sākās ar sākotnējo koncepciju par ovālu baznīcas, tempļa un tempļa ēkas eksterjeru un interjeru.”

    Romas templis ir daļa no reliģiskā un kultūras centra, kas atrodas uz vairāk nekā 6 hektāru lielas platības un kurā ietilpst daudzfunkcionāls dievnams, apmeklētāju centrs, ģimenes vēstures centrs un viesu nams.

    Interjers

    Tempļa interjerā ir izmantoti siltie zemes toņi, bronzas krāsa, kā arī zilas un zeltītas nokrāsas. Labākie mākslinieki un meistari ir izmantojuši pašus kvalitatīvākos materiālus, veidojot grīdas no Perlato Svevo akmens plāksnēm, kas ņemtas no Toskānas ziemeļos esošajām atradnēm; izmantojot Cenia marmoru no Spānijas; sarkanīgi tumšbrūna sapeles koka un ķirškoka apdares materiālus; izliekta un saauguša koka veidojumus; kā arī Murano stikla armatūru no Venēcijas.

    „Mēs izmantojām pašus labākos materiālus, jo tas ir Tā Kunga nams,” teic elders Bednārs, „Templis ir mūsu mīlestības un nodošanās izpausme pret Glābēju un To Kungu, Jēzu Kristu. Tam Kungam nekas nevar būt par labu.”

    „Mēs no saviem meistariem pieprasījām pašus augstākos izpildījuma standartus,” skaidro projekta vadītājs Brets Vuds. Viņš teic, ka tempļa galvenā vestibila kāpnes ir inženiertehnisks sasniegums. „Tā kā šīm kāpnēm ir savienojumi tikai pašā augšā un apakšā, būtībā tā ir brīvi stāvoša konstrukcija, kam, protams, ir eliptiska forma.” Kāpņutelpas ovālais dizains atgādina par Mikelandželo meistarīgi veidoto skvēru Piazza del Campidoglio, kas atrodas līdzās Romas Kapitolija kalnam.

    Pie tempļa ieejas atrodas vitrāža, kas sniedzas no grīdas līdz pašiem griestiem un kurā ir attēlota aina no Glābēja, Jēzus Kristus, dzīves. Logu vitrāžās ir izmantoti olīvkoka motīvi. Visās tempļa telpās atrodas gleznu oriģināli, kas atgādina tempļa apmeklētājiem par Jēzu Kristu, Viņa mācībām un sekošanu Viņam.

    Kristību telpā atrodas liela glezna ar Jāni Kristītāju, kurš kristī Jēzu. Kristību nolūks ir doties kristību ūdeņos, sekojot Glābēja piemēram, jo Viņš ir pavēlējis, ka ikvienam cilvēkam ir jātiek kristītam. Templī aizstājošā darba veicēji var tikt kristīti par saviem tuviniekiem, kam nav bijis iespējas tikt kristītiem savas dzīves laikā. Arī kristību telpas dizainā ir izmantots ovāla motīvs — eliptiskais kristību baseins ir rotāts ar romiešu stila akanta lapām, un to ieskauj inkrustēta akmens grīda. Kristību baseins balstās uz 12 vēršu mugurām, kas simbolizē 12 Israēla ciltis.

    Uz mācību telpas sienām, kur Baznīcas locekļi mācās par Dieva mīlestību, cilvēka radīšanu un šīs dzīves mērķi, ir uzgleznota krāšņa Itālijas ainava, kurā ir ietverti gan kalni, gan jūra.

    Līgavas telpā valda Baroka laikmeta noskaņa, kuru papildina kristāla sienas lampas un ar roku apgleznoti krēsli.

    Šķietami bezgalīgais atspulgs, ko var ieraudzīt, ieskatoties saistīšanas telpas spoguļos, simbolizē mūžību. Šajās telpās uzticīgi pēdējo dienu svētie veic svētas ceremonijas, sasaistot ģimenes uz visu mūžību.

    Izsmalcinātā lustra, ko veido tūkstošiem kristāla prizmu, kalpo par centrālo objektu celestiālajā zālē — telpā, kas simbolizē cilvēka pilnveidošanās procesa noslēgumu, sasniedzot debesis. Šajā zālē ir pa pilnam elegantu mēbeļu, ko ir veidojuši itāļu mākslinieki.

    Apmeklētāju centrs

    Apmeklētāju centrā ir izstādīta pilna izmēra Kristus statuja, ap kuru stāv Divpadsmit sākotnējie apustuļi, kas caur lielajiem logiem noraugās uz templi. „Glābēja Kristus un Divpadsmit apustuļu statuju aplūkošana man bija garīgi aizkustinošs brīdis,” teic elders Bednārs.

    Šīs statujas ir tēlnieka Bertela Torvaldsena darbu kopijas. To oriģināli ir izlikti apskatei Mūsu lēdijas baznīcā, kas atrodas Dānijā. Jūdas Iskariota skulptūra ir aizvietota ar apustuļa Pāvila statuju. Šo statuju oriģinālu digitālajai skenēšanai tika lūgta īpaša atļauja no Luterāņu baznīcas. Statujas tika veidotas no Carrara marmora, kurš ir iegūts tajā pašā Toskānijas atradnē, no kuras ir nācis marmors Mikelandželo Dāvida statujai. Statuju fonā atrodas sienas gleznojuma oriģināls, kurā ir atveidota Itālijas lauku ainava ar olīvkokiem.

    Pagalms

    Apmeklētāju centru, tempļa darbinieku viesu namu, dievnamu un templi vieno itāļu stilā veidots pagalms jeb skvērs, kas ir izlikts ar vietējā travertīna akmens plāksnēm. „Bruģēšanas amatmeistari ir pārmantojuši šo prasmi jau septītajā paaudzē,” stāsta Tempļa ēku pārvaldības vecākais asistents Alberto Malara, kurš atklāj, ka bruģētāji ir izgājuši īpašu, 400 stundu ilgu apmācību.

    Baznīca arī iegādājās no Romas ielām ņemtus, 110 gadus vecus bazalta bruģakmeņus, lai tempļa skvērā izveidotu bruģakmens apli. „Vērīgi aplūkojot dažus no šiem akmeņiem, jūs varat ieraudzīt rievas, ko tajās ir iespieduši seno kravas ratu riteņi,” stāsta Malara.

    Koki

    Tempļa pagalmā aug olīvkoki, kuri ir tikuši saglabāti, nopērkot zemes gabalu, un šie apstādījumi ir papildināti ar 400 līdz 500 gadus veciem olīvkokiem no Itālijas ziemeļiem. Baznīca ir saglabājusi arī šeit augošos pīniju kokus, kas slejas gar pakāpieniem, kuri ved uz tempļa skvēru.

    „Olīvām un olīvkokiem ir ārkārtīgi liela simboliska nozīme,” stāsta elders Bednārs, kurš paskaidro, ka šo koku saknes iestiepjas dziļi zemē. „Ja kādu no olīvkoka saknēm nogriež, tai veidojas jauni dzinumi. Koks neatmirst; tas turpina dzīt jaunus dzinumus. Daži saka, ka tas, iespējams, simbolizē cerību uz augšāmcelšanos.”

    Celtniecības norise

    Pēdējo dienu svētie un citi kristieši uzskata Romu par vienu no būtiskākajām vietām pasaules vēsturē, par Bībeles laiku pilsētu, kur Jēzus Kristus evaņģēliju ir sludinājuši sendienu apustuļi — Pēteris un Pāvils.

    1997. gadā, kad Baznīca iegādājās 6 hektāru lielo zemes īpašumu tempļa celtniecībai, tur atradās pamesta saimniecība ar villu, nelielu olīvkoku dārzu un pagalma krāsni picu cepšanai. „Es bieži nācu uz šo vietu jaunībā, kad mēs te organizējām nelielas futbola spēles,” stāsta vietējais pēdējo dienu svētais Stefano Mosko, „un šeit atradās akmens krāsns, kur mēs parasti gatavojām picas.”

    Trīsstāvīgā, 3716 kvadrātmetrus lielā Romas tempļa celtniecība tika uzsākta 2010. gada 23. oktobrī — divus gadus pēc tam, kad par šo ieceri paziņoja Baznīcas prezidents Tomass S. Monsons. Viņš, līdz ar citiem vietējās Baznīcas vadītājiem un pašvaldības pārstāvjiem, piedalījās celtniecības uzsākšanas ceremonijā.

    „Man ir grūti raksturot savas sajūtas,” stāstot par šo pasākumu, teic kādreizējais pēdējo dienu svēto misionārs Kristiāns Bruno, „tobrīd mūs visus ieskāva Gars. Tā bija lieliska diena manā, manas ģimenes un visu Itālijas svēto dzīvē.”

    Tempļi

    Pēdējo dienu svēto tempļi atšķiras no baznīcas ēkām, kur draudzes locekļi pulcējas svētdienu dievkalpojumos. Tempļi tiek uzskatīti par „Tā Kunga namu”, kur, sekojot Jēzus Kristus mācībām, tiek veiktas laulību un kristību ceremonijas, kā arī citi rituāli, kas vieno ģimenes locekļus uz visu mūžību.

    „Mūsu svētajos tempļos ir pieejami paši svētākie un būtiskākie sakramenti jeb priekšraksti, ko mēs saņemam kā Baznīcas locekļi,” skaidro elders Bednārs, „un šie priekšraksti dāvā mieru. Tie piešķir mūsu dzīvei jēgu. Tie kalpo par apbrīnojama prieka avotu.” Vēlāk viņš turpina, piebilstot: „Visi tempļi ir vienlīdz nozīmīgi, jo templis ir vieta, kur zeme tiekas ar debesīm. Templis ir Tā Kunga nams. Tas ir Viņa nams, kur mēs mācāmies par Viņu un kur mēs Viņu pielūdzam.”

    Romas templis kalpos par pielūgsmes vietu vairāk nekā 23 000 Baznīcas locekļu, kuri dzīvo Itālijā un tās kaimiņvalstīs. Šobrīd Baznīcai ir vairāk nekā 160 darbībā esošu tempļu visā pasaulē, un 12 no tiem atrodas Eiropā.

    Atvērto durvju dienas un iesvētīšana

    Šī gada 14. janvārī Baznīcas vadītāji tiksies ar žurnālistiem un izvedīs tos īpašā ekskursijā pa Romas templi. Sākot ar 15. janvāra otrdienu līdz 22. janvāra otrdienai templī noritēs ekskursijas valdības pārstāvjiem, starpkonfesionālo un humāno organizāciju vadītājiem, kā arī dažādiem uzņēmējdarbības pārstāvjiem. Atvērto durvju dienas plašākai publikai tiks uzsāktas 28. janvāra pirmdienā. Dalībai atvērto durvju dienās var pieteikties vietnē templeopenhouse.lds.org.

    Romas templis tiks oficiāli iesvētīts šī gada 10.–12. martā, noturot vairākkārtējas iesvētīšanas ceremonijas. Sākot ar 19. martu, jaunais templis tiks atvērts priekšrakstu veikšanai, kuros varēs piedalīties tikai Baznīcas locekļi.